Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

Trešdien 2022. gada 4. maijāLatvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena (brīvdiena)

4. maijs

1990. gada 4. maijā LPSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Līdz ar to 4. maiju pasludinot par svētku dienu un oficiālu brīvdienu. Ar likumu ir noteikts, ka šajā dienā pie katras ēkas jāplīvo valsts karogam. Šādu deklarāciju pieņēma arī kaimiņvalstis Lietuva 11. martā un Igaunija 30. martā. Latvijas neatkarības atjaunošana ir process, kura laikā Latvija atguva valstisko neatkarību, atbrīvojoties no PSRS okupācijas režīma.

1990. gada 4. maija sēdē tika balsots par neatkarības atjaunošanu. 57 deklarācijas pretinieki atstāja zāli, bet 138 deputāti nobalsoja par Latvijas neatkarību priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova vadībā.

Kad tika pieņemta mūsu tautai tik nozīmīgā deklarācija, ar ovācijām un gavilēm deputātus pie Augstākās Padomes ēkas sagaidīja ļoti liels cilvēku skaits, kā arī notiekošajam bija iespēja sekot līdzi televīzijā. Daugavmalā, kur norisinājās mītiņš deputāti tika sveikti ar ziediem un priekpilniem saucieniem. Deputāti, kas atteicās piedalīties balsojumā Augstākās Padomes ēku atstāja pa sētas durvīm. Latvijas iedzīvotāji bija neizsakāmi priecīgi un aizkustināti. Cilvēki, kas piedzīvojuši šo dienu, to atminas, kā vienu no īpašākajām dienām savā dzīvē.

Līdz ar Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu, valsts atkal ieguva oficiālo nosaukumu - Latvijas Republika. Kā arī tika atjaunoti būtiskākie 1922. gadā pieņemtās Satversmes panti.

Neatkarības deklarācijas pieņemšanai bija svarīga loma ka iekšpolitikā, tā arī ārpolitikā. Var teikt, ka tas bija kā pagrieziena punkts neatkarības atjaunošanas procesa ceļā. Viens no svarīgākajiem soļiem, kas norisinājās pēc deklarācijas pieņemšanas tika sākta neatkarīgai valstij atbilstošu valsts pārvaldās sistēmu un institūciju veidošana, kā arī iepriekšējo institūciju transformēšana.

Skatoties atpakaļ vēsturē, varam secināt, ka 4. maija notikumu iedīgļi meklējami jau 1980. gadā, kad tautas nacionālās atmodas kustība jeb Tautas fronte tiecās uz pilnīgu valsts neatkarības atjaunošanu.

Neraugoties uz to, ka deklarācija tika pieņemta, varas pārņemšana bija ievērojami daudz sarežģītāka. PSRS centrālā vara neatzina Neatkarības deklarāciju. Mihails Gorbačovs parakstīja dekrētu par Baltijas valstu Neatkarības deklarāciju nelikumību. Pēc šīs darbības notika virkne dažādu mēģinājumu, gan ieņemt LR AP ēku, gan šķelt Latvijas sabiedrību, pretnostatot latviešus un citus Latvijas iedzīvotājus.

Neraugoties uz to, ka Mihails Gorbačovs solīja neizmantot vardarbīgas metodes, 1991. gadā notika PSRS armijas uzbrukumi vietējām varas iestādēm un stratēģiski svarīgiem objektiem. Uzbrukumos gāja bojā gan civiliedzīvotāji, gan pienākumus pildošie darbinieki. Sabiedrība aktīvi iesaistījās, lai aizstāvētu savu valsti un pie stratēģiski svarīgiem objektiem tika veidotas barikādes. Barikādēs tiešā veidā piedalījušies 40 000 - 50 000 iedzīvotāju. Aktīvā sabiedrības iesaiste un dalība novērsa mēģinājumu gāzt likumīgi ievēlētās un apstiprinātās Latvijas Republikas varas struktūru.

Mūsdienās 4. maijā allaž ir svinīgā Saeimas sēde, kuru translē arī LTV1. Notiek jau tradicionālā valdības fotografēšanās pie Saeimas nama. Tiek nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa, kur piedalās gan valsts augstākās amatpersonas, gan iedzīvotāji. Pasniedz Valsts apbalvojumus un visā Latvijā notiek svētku koncerti. Tā kā 4. maijs ir brīvdiena daudzi cilvēki izmanto iespēju, lai apmeklētu šos koncertus, kas visbiežāk ir par brīvu - kā dāvana svētkos. 2016. gadā Latvijas valsts simtgades birojs ierosināja jaunu tradīciju – Baltā galdauta svētkus –, kas guva plašu sabiedrības atsaucību. Baltie galdauti tika klāti gan skolu pagalmos, gan privātmājās, vēstot par svētku dienu. Ne vienā vien ģimenē šajā datumā cilvēki klāj svētku galdu, lai būtu kopā ar ģimeni un pateiktos par iespēju dzīvot brīvā Latvijā.