Lieldienas

Svētdien 2023. gada 9. aprīlīPirmās Lieldienas (brīvdiena)

Pirmdien 2023. gada 10. aprīlīOtrā Lieldienu diena (brīvdiena)

Svētdien 2023. gada 16. aprīlīPareizticīgo Lieldienas

Lieldienas

Lieldienas ir plaši svinēti svētki, taču to svinēšanas iemesli un nozīme laika gaitā ir bijusi atšķirīga. Lieldienas, galvenokārt, ir svarīgākie kristiešu svētki, kuros tiek pieminēta Kristus augšāmcelšanās pēc krustā sišanas. Rietumos Lieldienas parasti tiek svinētas pirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās. Lai kristieši Lieldienas varētu pilnvērtīgi svinēt un šajā dienā līksmot, pirms Lieldienām tiek ievērots gavēnis un grēku nožēlošanas laiks.

Gavēt nozīmē izturēties ar godbijību un cieņu, būt labvēlīgam un godbijīgi klusēt. Daudzi kristieši gavēņa laikā atsakās no kādu konkrētu produktu lietošanas uzturā, piemēram, gaļas, saldumiem, kafijas, alkohola vai vienkārši maina savus uztura paradumus, lai sniegtu organismam atpūtu no uztura pārmērībām. Tas ir labs sagatavošanās laiks Lieldienām, lai sakārtotu savus ēšanas paradumus, pārdomātu sev svarīgas un būtiskas lietas. Gavēnis sākas Pelnu trešdienā un beidzas Svētās sestdienas pusnaktī, kas ir dienu pirms Lieldienu svētdienas.

Lieldienu nedēļa sākas ar Pūpolsvētdienu, kam seko Lieldienu oktāva, kas sākas ar Lieldienu svētdienu un beidzas nākamajā svētdienā. Kristietības pirmsākumos visi šajā oktāvā nēsāja gaišas drēbes, kas simbolizēja gaismu, skaidrību un prieku, kas tuvojās līdz ar Kristus augšāmcelšanos.

Interesanti, ka Lieldienas ir kristiešu svētki, taču daudzas tradīcijas tika pārņemtas jau no pirms kristiānismā laikiem. Agrāk Lieldienas tika saistītas ar auglības dievieti, kurai tika veltīts vesels mēnesis, parasti aprīlis. Arī olu krāsošana un Lieldienu zaķis simbolizēja auglību jau labu laiku pirms kristietības. Olas tika krāsotas spilgtākās krāsās, lai atainotu pavasara saules gaismu, tās dāvināja viens otram, lai dalītos ar auglības simbolu.

Daudzās senajās reliģijās Lieldienas tika svinētas kā auglības dievietes modināšanas svētki pēc ilgā ziemas miega. Ceremonija parasti notika mūzikas un dziesmu pavadībā. Vēl pastāv uzskats, ka Lieldienu svinēšana ir aizgūta no ebrejiem, kuri svinēja Pashu, kas bija piemiņas svētki par pareģoto Mesijas parādīšanos. Katra konfesija Lieldienu datumus aprēķina mazliet savādāk.

Lai gan Lieldienas tiek uzskatītas vairāk par kristiešu svētkiem, daudzi uzskata, ka Lieldienas tomēr ir triju tradīciju – pagānu, jūdu un kristiešu – apvienojums, kuru galvenā nozīme bija veltīta auglībai. Piemēram, zaķa simbols cēlies no tā, ka šajā laikā truši strauji vairojās, kā arī olas tika dētas daudz bagātīgāk, nekā tas bija ziemā. Olas simbolizēja pavasara sauli un ziemeļblāzmas daudzkrāsainību, kas kļuva par tradicionālu Lieldienu dāvanu.

Lai gan mūsdienās vien retais aizdomājas par zaķa un olu nozīmi Lieldienās, tradīcijas turpina dzīvot. Daudzi miljoni cilvēku visā pasaulē katru pavasari tās krāso un izgrezno, lai dalītos kopīgā Lieldienu priekā.