Lāčplēša diena

Sestdien 2023. gada 11. novembrīLāčplēša diena

Lāčplēša diena ir piemiņas diena par godu Latvijas armijas kritušajiem karavīriem, kas ar krietni mazāku pārspēku, 11.11.1919. guva uzvaru pār Bermonta karaspēku. Līdz ar to šī piemiņas diena ir tajā pašā datumā 11. novembrī.

Lāčplēša dienai ir gara attīstības vēsture, jo pirmsākumos tā tika dēvēta savādāk. Sākotnēji 11. novembris tika saukts par Lāčplēša kara ordeņa svētkiem un arī kara invalīdu dienu. Kārļa Ulmaņa laikā tā tika dēvēta par Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētkiem.

Lāčplēša dienas nosaukums ir atsauce uz Andreja Pumpura eposu ar tādu pašu nosaukumu "Lāčplēsis" un Raiņa lugu "Uguns un nakts".

Nedaudz ieskatoties vēsturē un atgriežoties 11.11.1919. Šajā dienā smagās un asiņainās cīņās Latvijas armija uzveica Pāvela Bermonta vadīto armiju Rīgā. Līdz ar to atbrīvoja Daugavas kreiso krastu un visu Rīgu. Šis pagrieziens un uzvara cīņā bija ļoti liels stiprinājums neatkarīgās valsts nākotnei.

11.11.1920. notika Lāčplēša kara ordeņu pasniegšanas svinīgā ceremonija. Kas pirmo reizi norisinājās Rīgā, Esplanādē, kur ordeņus pasniedza Jānis Čakste 288 karavīriem. Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums. Ordeņa pasniegšanas tradīciju dibināja Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis. Ordenim bija trīs šķiras. Mūsdienās Lāčplēša Kara ordenis vairs netiek pasniegts. To pasniedza no 1920. līdz 1928. gadam. Var teikt, ka līdz ar pēdējo ordeņu pasniegšanu 11. novembris kļuva par plaši atzītu svētku dienu.

Atzīmēšana un tradīcijas dažādos laikos ir atšķīrušās. Piemēram, Padomju okupācijas laikā Lāčplēša dienas atzīmēšana bija aizliegta. Publiski Lāčplēša dienu sāka atzīmē 1988. gadā, kad aizsākās tradīcija, kas tiek kopta joprojām - svecīšu nolikšana pie Rīgas pils bastiona mūra. 1989. gadā Latvijas Tautas fronte un Latvijas Nacionālās neatkarības kustība 11. novembri izziņoja kā atceres dienu.

Mūsdienās, kā jau minēts, viena no Lāčplēša dienas skaistākajām tradīcijām ir nolikt svecītes pie Rīgas pils un māju logos. Svecīšu nolikšana pie pils ir tradīcija, kuru daudzi savās ģimenēs nodod bērniem, lai tā turpinātu mūžam būt dzīva. Šajā dienā notiek dažādi piemiņas koncerti un grandioza militārā parāde, kā arī piemiņas brīži kritušo karavīru kapa vietās visā Latvijā. Valsts augstākās amatpersonas noliek ziedus Rīgas Brāļu kapos. Arī lāpu gājiens no Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim, kur notiek piemiņas brīdis, lai pēc tam gājienu turpinātu uz Latviešu strēlnieku laukumu, ir kļuvis par neatņemamu 11. novembra tradīciju.

Lai stiprinātu Lāčplēša dienas tradīcijas arī skolās notiek Lāčplēša dienai veltīti koncerti, kur tiek dziedātas patriotiskas dziesmas un skaitīti dzejoļi.

Lāčplēša dienas notikumi ir attēloti ne vienā vien mākslas darbā, īpaši jau dažādās filmās. Par vienu no mūsdienu zināmākajām filmām, kur atainoti 11.11.1919. notikumi ir Aigara Graubas spēlfilma "Rīgas sargi", kuras skatīšanās ir gluži kā tradīcija.

Dažādi pasākumi un tradīciju stiprināšana notiek ne tikai 11.11., bet gan visas nedēļas garumā, kas tādējādi tiek uzskatīta par patriotu nedēļu. Liela daļa valsts iedzīvotāju šajā laikā pie apģērba nēsā piespraustu lentīti sarkan - balt - sarkanā krāsā, kas ir ne tikai kā simbols šai dienai, bet savieno un saliedē iedzīvotājus.

2018. gadā partija "Vienotība" iesniedza priekšlikumu par iespējamajiem grozījumiem likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", lai Lāčplēša dienai noteiktu oficiālas brīvdienas statusu, bet dažādu apsvērumu dēļ šis priekšlikums tika noraidīts.