Latvijas Republikas Proklamēšanas diena

Sestdien 2023. gada 18. novembrīLatvijas Republikas Proklamēšanas diena (18. novembris) (brīvdiena)

1918. gada 18. novembris ir ļoti būtisks un svarīgs datums Latvijas vēsturē. Šajā datumā Rīgas pilsētas otrajā teātrī (mūsdienās Nacionālajā teātrī) tika proklamēta neatkarīgas valsts izveidošana. Tieši šajā datumā darbu sāka Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība. Ir zināms, ka nozīmīgā proklamēšanas sēde sākās plkst. 16.30. Pie valsts izveides jeb šūpuļa ir stāvējušas mūsu tautai ļoti svarīgas un radošas personas, piemēram, Kārlis Skalbe, kura vārdi atrodama arī uz Brīvības pieminekļa, rakstnieks Jānis Akurāters un daudzi citi.

Latvijas neatkarības proklamēšanas sēdē piedalījās trīsdesmit astoņu politisko partiju pārstāvji. Atbalstu Latvijas proklamēšanai saņēmām arī no ārzemēm, piemēram, de facto pagaidu valdību atzina Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Balfūrs.

Svinīgās proklamēšanas sēdē piedalījās arī ap 800 skatītājiem. Teātra zāle bija krāšņi dekorēta un izrotāta, par ko bija parūpējies scenogrāfs Jānis Kuga. Pasākums bija patiešām svinīgs un krāšņs, lai visiem klātesošajiem ilgi paliktu atmiņā.

Jāsaka, ka visi svarīgākie lēmumi par valsts dibināšanu jau tika pieņemti 1918. gada 17. novembrī. Tomēr Latvijas Tautas padome (LTP) lēma, ka ir nepieciešams organizēt svinīgu pasākumu nākamajā dienā.

Svinīgo sēdi atklāja Gustavs Zemgals, bet sēdes turpinājumā Erasts Biete nolasīja 17. novembra sēdes protokolu ar pieņemto lēmumu. Pēc šī lēmuma nolasīšanas Gustavs Zemgals svinīgi paziņoja, ka suverēnā vara Latvijā ir pārgājusi LTP rokās. Tā brīža pagaidu Ministru prezidents pasludināja Latvijas valsti par nodibinātu. Visi zālē esošie trīs reizes nodziedāja “Dievs, svētī Latviju”. Svinīgā sēdē noslēdzās plkst. 17.45.

Pēc 18. novembra svinīgās sēdes plašus un nozīmīgus rakstus publicēja visas tā laika lielākās Latvijas avīzes. Latvijas iedzīvotājus par neatkarības pasludināšanu informēja speciāls Latvijas Tautas padomes sastādīts uzsaukums ar nosaukumu “Latvijas pilsoņiem”. Notika dažādi pasākumu gan skolās, gan augstskolās. 24. novembrī Liepājā notika svētku demonstrācija, kurā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Neatkarības pasludināšana ļāva izveidot Pagaidu valdību un līdz ar to uzsākt valsts aparāta izveidi. Pilnīgu leģitimāti Latvijas Republika ieguva 1920. gadā pēc Latvijas Satversmes sapulces sanākšanas.

Mūsdienās 18. novembris ir brīva diena, lai cilvēki varētu svinēt ģimenes lokā vai doties uz dažādiem publiskiem pasākumiem, kuri šajā datumā ir ļoti kuplā klāstā. Koncerti tiek rādīti arī televīzijā, lai pēc iespējas vairāk cilvēku šajā dienā tos varētu izbaudīt un pieredzēt. Vai arī doties pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus, ko katru gadu šajā datumā dara arī valsts augstākās amatpersonas. Iespēju ir daudz, jāspēj izvēlēties un nodot šīs dienas tradīcijas ar jaunajai paaudzei.

Pie visām ēkām Latvija tiek izkārti valsts karogi, kas plīvo un rada pacilātu un svētku noskaņu. Neatņemama 18. novembra sastāvdaļa ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārā parāde, kas norisinās 11. novembra krastmalā un ir pieejama visiem iedzīvotajiem, kas vēlas to redzēt. Šis pasākums allaž ir apmeklēts ļoti plaši. Ja 18. novembris iekrīt brīvdienā, tad nākamā darba diena ir brīvdiena.

18. novembris ir diena, par kuru tiek runāts un stāstīts arī skolās. Tiek rīkoti koncerti ar patriotiskām dejām un dziesmām, lai pieminētu valsts proklamēšanas gada dienu. Varētu teikt, ka novembris iezīmējas, kā patriotiskais mēnesis. Sākot jau ar Lāčplēša dienu, kas ir 11. novembrī un līdz pat 18. novembrim. Patriotiskajā mēnesī daudzi iedzīvotāji nēsā pie apģērba piespraustu lentīti, kas ir Latvijas karoga krāsās. Tā ir skaista tradīcija, kas sabiedrību satuvina un veicina patriotismu.